21.februārī mūža miegā aizmiga latviešu mākslinieks, kurš spēja iedvesmot apkārtējos ar savu enerģiju un harizmu. Viņš spēja veiksmīgi darboties vairākās jomās.
Agrāk mūsu senči ticēja, ka ar aizgājēju var un pat vajag sarunāties. Dvēsele novēro savu fizisko formu no ārējas perspektīvas, piedzīvojot apjukumu un izpratnes trūkumu par apkārtējo vidi.
Tā rezultātā tuvinieki iesaistījās sarunās ar aizgājēju, sniedzot pārliecību, ka viss ir labi, paužot savu nelokāmo atbalstu un pieķeršanos un apsolot pastāvīgu saziņu.
Pēc tam trešajā dienā ķermenis kopā ar apģērbu un mantām tika k.r.e..m.ē.ts. Svinīgā procesa laikā aizgājējs tika godināts vārdā un viņa ķermenis tika uzticētas zemei.
Pēc šīs ceremonijas pelni tika vai nu izkliedēti nozīmīgā vietā, piemēram, aizgājēja dzimtenē vai ūdenstilpēs, vai arī tika aprakti zemē. Pelnu izkaisīšana vai a.p.b.e..d.īšanas vieta tika iezīmēta ar akmens veidojumiem, kas atgādina laivas, simbolizējot saikni ar pēcn.ā.v.e.s dzīvi.
Diemžēl skumja ziņa pienākusi no Mākslinieku savienības, ka aizsaulē ir devies neticami talantīgs cilvēks, kurš sevi aktualizēja dažādās dzīves jomās.
Mūžībā 21.februārī aizgājis mākslinieks Arturs Kiršfelds.
Arturs Kiršfelds demonstrēja radošumu un novatorismu dažādās mākslas formās, tostarp scenogrāfijā, plakātu mākslā, grafiskajā dizainā un glezniecībā, integrējot modernisma un minimālisma estētiskās koncepcijas.
Neskatoties uz kritiku un skepsi, mākslinieks neatlaidīgi apliecināja sava radošā redzējuma autentiskumu un paplašināja minimālisma mākslas paņēmienu izmantošanu.
Lasi vēl: Šo vīriešu vārdu īpašnieki mēdz pēkšņi kļūt bagāti pārkāpjot pāri 40 gadu vecuma slieksnim
Visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem!
Tomēr atgādināsim, ka agrāk mūsu senči zināja, ka dvēsele atstāj ķermeni un dodas prom, tāpēc veļu tradīcija vēl aizvien ir dzīva arī mūsdienās. Daudzi cilvēki zina, ka šis ir kluss un mierīgs laiks.
Mūsu senči kontaktējās ar tuvinieku dvēselēm, tās viņiem palīdzēja ikdienas gaitās, un rudenī, kad raža ir novākta, viņi klāja pateicības galdu veļiem tos godinot un cienot. Velis ir tuvinieka dvēseles vizualizācija, lai palicēji var ar viņu sazināties un ticēt, ka viņam viss ir kārtībā arī tajā saulē.